Kumulācijas limits

Uzkrāšanas ierobežojums nosaka griestus kopējam valsts atbalstam, ko viens projekts drīkst saņemt, izteiktus kā daļu no attiecināmajām izmaksām. Tas skaita kopā visus pārvaldes līmeņus (Kanādā federālo, provinces un pašvaldības) un attiecas uz projektu, nevis uz programmu.

Būtība ir tāda, ka programmas viena par otru nezina. Divas aģentūras labticīgi var katra finansēt 50% no viena projekta, un uzkrāšanas norma ir tā, kas neļauj projektu ar atsevišķiem pieteikumiem finansēt pilnībā no publiskiem līdzekļiem. Pienākums to atklāt ir saņēmējam.

Atklāšana ir pastāvīga, nevis vienreizējs paziņojums pieteikumā. Par jaunu atbalstu, kas saņemts projekta laikā, ir jāziņo, un praktiskā ietekme ir tāda, ka vēlāks grants var samazināt agrāko. Organizācijas, kas piesakās plaši un pieņem visu, ierobežojumu atklāj ar atpakaļejošu spēku.

Tā pārsniegšana izraisa pašreizējā piešķīruma samazinājumu vai jau izmaksātā atmaksu. Revidenti to pārbauda, un pārbaude ir vienkārša: citu finansētāju publiskie piešķīrumu reģistri ir meklējami, un summas ir jūsu pašu grāmatvedībā.

Tas ietekmē arī stratēģiju. Ja uzkrāšanas ierobežojums ir aptuveni trīs ceturtdaļas no attiecināmajām izmaksām, projektam ir noteikts publiskās naudas apjoms neatkarīgi no tā, cik programmās tas uzvar, tāpēc otro pieteikumu labāk mērķēt uz citu projektu, nevis uz to pašu.